Kad man piedāvāja uzņemt pašbildi, pirmā doma bija - kur ir tā izdaudzinātā Čehova bise? Tā varētu tieši tagad izšaut uz mani un atbrīvot no šīm mokām. Nelaime tāda, ka pašiņi nav mans iemīļotākais pašizpausmes veids, taču tas arī rosināja ļauties eksperimentam ar ģeniālo nosaukumu Selfiju zinātne. Zinātne - redz, kā! Bet, tā kā es vienmēr esmu par patiesības noskaidrošanu jebkuros strīdos, tad iztīrīju telefona atmiņu un devos vaibstīties kameras priekšā selfiju guru - skaistuma blogeres Maijas Armaņevas - stingrā vadībā.
Mācība Nr. 1 Vienkārši un gaumīgi
Pirmais uzdevums - uzņemt pašbildi Visparastāko, banālāko, pat bez piepūstajām lūpiņām. Uz mani lūkojās pasākuma organizatori - fotogrāfs, viņa palīgs, pati Maija un pārītis modes preču veikala pārdevēju. Jutos kā eksotisks dzīvnieks, kas pārojas akvārijā, bet visapkārt grupa japāņu tūristu filmē procesu ar kameru. Atbrīvot seju izdevās ar lielām pūlēm. Labi, būšu godīga - vispār neizdevās. Es mēģināju noknipsēt variantu še un atšujies, un vispār jau rezultāts ir uzskatāms - sanāca tieši atšujies ar kaut kādiem nesaprotamiem pauguriem fonā.
Šajā brīdī piesteidzās Maija un moži nokritizēja visus manus pūliņus.
Pirmais punkts - jāpievērš uzmanība fonam aizmugurē: pakaramie, pārgaismotas vitrīnas, netīras mašīnas, skrienoši cilvēki. Tas viss var pamatīgi sabojāt pat viskvalitatīvāko selfiju.
Otrais punkts - gaisma! Gaisma - tas ir viss un pat vēl mazliet vairāk. Ideāli, ja izdodas atrast tieši dienasgaismas avotu. Ja tas nav iespējams vai ja fotografējies burziņā, turklāt vēl vakarā, tas nozīmē, ka būs jāstāv zem lampas. Pacenties, lai telefona, tavas rokas vai abažūra ēna nekristu tieši tev uz deguna, pretējā gadījumā izskatīsies vai nu strīpaina, vai rūtaina.
Vēl viens padoms - pacel galvu mazliet augstāk un fotografē savu seju mazliet no augšas. Tad gaisma kritīs samērā vienmērīgi, nepadarīs tumšākas krunkas, rievas ap degunu un muti un neradīs liekas ēnas zem acīm.
Pacel galvu mazliet augstāk un fotografē savu seju mazliet no augšas. Tad gaisma kritīs samērā vienmērīgi, nepadarīs tumšākas krunkas, rievas ap degunu un muti un neradīs liekas ēnas zem acīm.
Mācība Nr. 2 Kurš ir zvaigzne? Viņš ir zvaigzne!
Pēc tam mēs gaidījām zvaigzni. Protams, iespēja, ka es uz ielas pieskriešu pie kādas Britnijas Spīrsas un sākšu nevaldāmi knipsēt pašbildes, ir ļoti neliela. Esmu tipisks karstasinīgas baltietes iemiesojums - pieticīgi pasmaidīšu un iešu tālāk, pat ja uzskriešu virsū pašam Stīvenam, pašam Sīgalam. Tomēr eksperimentu vajadzēja pabeigt, un manā komandā nonāca daiļais un apburošais Markus Riva.
Ar viņu mēs esam pazīstami jau kopš pirmajiem dinozauriem, tāpēc te varēja sajust pat zināmu brīvību. Es, protams, sevi fotografēju reti, tomēr neesmu pilnīga nepraša visā tajā, kas attiecas uz fotografēšanos kā tādu. Tāpēc mēs ar zvaigzni centāmies atrast vietu, kur mums no galvas vismaz neaugs miskastes. Tomēr vējš un lietus ātri vien pielika punktu mūsu pūliņiem.
Mēs safotografējāmies visos iespējamajos rakursos, un šādu fotogrāfiju sēriju es nosauktu Ak kungs! Zvaigzne!, ko arī visādi centos attēlot ar savas sejas palīdzību. Aktrise es esmu viduvēja, taču mēs, goda vārds, centāmies.
Bez jebkādas paštīksmināšanās varu noteikti apgalvot - vispirms es ņēmu vērā Maijas padomus un pievērsu uzmanību fonam, pēc tam gaismai un beigās mēģināju nostāties tā, lai mana fizionomija neaizņemtu visu ekrānu. Ideālajā gadījumā, protams, varētu palūgt, lai Markus izstiepj savas garās, aristokrātiskās rokas un nofotografē mūs skaistus un neaizmirstamus. Taču es centos panākt reālismu. Un reālisms slēpjas tajā, ka ir muļķīgi uzbāzties populārai personai ne tikai ar lūgumu piekrist selfijam, bet vēl arī ar lūgumu pašam šo selfiju nofotografēt. Tāpēc centos un izlocījos pati, kā nu mācēdama.
Toties Maija droši ķērās zvaigznei klāt un pieprasīja no viņa aktīvu līdzdarbošanos. Markus padevās, kas arī nodrošināja daudz plašāku rakursu. Tiklīdz pie darba ķērās vīrietis, attēlā parādījās gaiss. Proti, mēs nevis līdām ar zodu objektīvā, bet gluži kulturāli smaidījām uz sienas fona.
Tiklīdz pie darba ķērās vīrietis, attēlā parādījās «gaiss». Proti, mēs nevis līdām ar zodu objektīvā, bet gluži kulturāli smaidījām uz sienas fona.
Starp citu, siena!
Ja tuvumā ir neitrāls fons, skrien un aizņem vietu. Izplūdušas kājas netīros zābakos, laternas stabs, kas rēgojas ārā no galvas, vai laikus neievēroti ragi pie sienas var padarīt par apsmieklu jebkuru.
Mācība Nr. 3 Attēls spogulī
Kad profilos redzu meitenes ar jutekliski puspavērtām lūpām, kuras veikli demonstrē uz sevis kažoku un prasmes nopelnīt vēl vienam, tas manī izraisa īstu sajūsmu! Skatoties uz sevi spogulī, nespēju atbrīvoties no domas, ka izskatos pēc pēdējās muļķes - stāvi, vaibsties un mēģini savilkt seju glamūrīgā izteiksmē.
Apkārtējie bezkaunīgi smējās un slēpās aiz fotoaparātiem, izlikdamies, ka strādā žurnālam. Bet es cietu un klīrējos. Tad talkā nāca Maija ar pāris noderīgiem padomiem, ieskaitot visvērtīgākos - kā nofotografēt sevi ar telefonu, nelaižot darbā rokas un pat kājas. Bet par to mazliet vēlāk.
Toties tagad un tieši šeit visus agrākos padomus es biju aizmirsusi. Mana pirmā kļūda bija poza, otrā - rakurss, trešā - gaisma. Vārdu sakot, es visu izdarīju nepareizi. Tiklīdz sāku fotografēt sevi mazliet no augšas, jau tāpat platie zābaki iepletās, pārvēršot mani par ziloni. Toties es papūlējos skatīties kamerā, kas bija redzama spogulī. Un jutos ārkārtīgi apmierināta ar savām dziļajām zināšanām tik sarežģītā jautājumā.
Maija man lika nolaisties uz zemes ar vārdiem: «To, uz kurieni tu skaties, neviens neredz, bet to, ka esi sarāvusies par metru, ievēros visi.» Bet es, jāatzīst, tāpat jau neesmu daudz garāka par pusotru metru - ar cepuri... Tāpēc manās pirmajās spoguļbildēs var skaidri saskatīt to cepuri, bet ne pašu metru. Toties es sapratu, kāpēc stilīgās čiksas un citas modes, skaistuma un zīmolu blogeres fotografē sevi spogulī krūšu līmenī, nevis kaut kur no sāniem. Tā netiek kropļotas formas.
Starp citu, Maija ieteica nebēgt no spoguļa uz otru telpas malu, bet droši pieiet tuvāk. Pat no neliela attāluma vispārējais priekšstats par tavu pārpasaulīgo skaistumu pilnā augumā tiks atbilstoši novērtēts. Bet vēl labāk ir atrast kādu interesantu detaļu tavā kopskatā un uzsvērt tieši to - piespraudi, gredzenus, spilgtu rokassprādzi, dizainera manšeti… Derēs viss! Lūk, tas pilnīgi noteikti tiek uzskatīts par labo toni. Lai skauģi paši piedomā, cik tu esi skaista, pielūdzēji lai apbrīno noslēpumainību, bet draudzenes ieinteresēti raksta personiskus vēstījumus.
Es sapratu, kāpēc stilīgās čiksas un citas modes, skaistuma un zīmolu blogeres fotografē sevi spogulī krūšu līmenī. Tā netiek kropļotas formas.
Mācība Nr. 4 Komandas darbs
Par visgrūtāko uzdevumu kļuva grupas selfijs. Tas, starp citu, ir tieši tas, ko mēs bieži vien atļaujamies kopā ar draugiem personiskajam arhīvam. Parasti šo seju, smaidu un izplūdušu roku haosu mēs nekur nepublicējam, taču sev - kāpēc gan ne?! Eksperimenta dalībnieki korī nometās uz dīvāna un izdarīja to, ko dara parasti, proti, uzņēma šķību bildi.
Pat Maija piedalījās šajā cūcībā, taču viņas sejā bija rakstīts: «Vēl strādāt un strādāt ar jums, neprašas!» Es skaidri zināju, ka grupas uzņēmumos ar telefonu slikti vienmēr izskatās tie, kas atrodas pašā malā. Viņi būs izplūduši, uz-blīduši, un vispār malās labāk sēdināt vīriešus, tāpēc ka viņiem ir vienalga. Bet vēl labāk - tos, kuru nav sociālajos tīklos.
Labais un kreisais spēlētājs šajā maratonā vēl ir tikai pusbēda. Līdz fotosesijas beigām aiz mums izlīda arī pakaramie, garāmgājēju kājas, uz pleciem uzsēdās manekens, kuru mēs nebijām ievērojuši, un, protams, kāds stabili visu laiku sanāca ar pusaizvērtām acīm un izplūdušām ekstremitātēm.
Pašbildes Sēžot sanāk ļoti sliktas, bet stāvot pie skaista fona - vienkārši sliktas, tāpēc, ja tas nav selfijs Oskaru pasniegšanas ceremonijā, tad labāk nesteigties, bet palūgt kādam nofotografēt jūsu draudzīgo kompāniju. Pretējā gadījumā jūs uzņemsiet pussimtu kadru, bet nu neviens nebūs ideāls.
Galvenās selfiju meistares padomi krita auglīgā augsnē, un mēs visi uzreiz labojāmies. Un es domāju, ka drīz vien selfiju skaits manos sociālo tīklu albumos nedaudz pieaugs. Interesanti taču - trenēties, nezaudēt prasmes. Galu galā personiskajam PRistam un fotogrāfiju ievietotājam es vēl neesmu nopelnījusi, toties telefonam ar labāku kameru gan.
Kā iztikt bez svešinieku palīdzības
Pirmkārt, daudziem viedtālruņiem ir taimera funkcija 3 un 10 sekundēm. Tas nozīmē, ka telefonu var novietot tālāk, izmantot laika aizturi, visiem skaisti pasmaidīt, un - voilà!
Otrkārt, var pieslēgt viedtālrunim austiņas, izvēlēties veiksmīgu rakursu un… nospiest skaļuma regulēšanas pogu uz vada. Arī tas ir veids, kā atiet tālāk no telefona. Tikai neaizmirsti, ka vads stiepjas līdz telefonam. Asa kustība, un selfija vietā būs sadauzīts ekrāns.
Treškārt, tajā pašā iPhone darbojas multikadra funkcija. Ilgi spiežot pogu, albumā nonāk apmēram desmit uzņēmumu. Noderēs, ja nepieciešams nofotografēt jebkādu kustību vai desmitiem rakursu, kas atšķiras tikai mazliet. Pēc tam mierīgi varēsi izvēlēties to vienīgo kadru, kas iet pie sirds.