Šī vasara, kā arī meteorologu un pētnieku prognozes liecina, ka intensīva karstuma periodi, kad gaisa temperatūra ievērojami un ilgstoši pārsniegs +25 grādus, ir mūsu nākotne. Līdz ar to arvien biežāk būs risks saskarties ar nepatīkamām sekām - pārkaršanu jeb termālo stresu.

Termālais stress rodas tad, kad cilvēka un jebkuras dzīvas būtnes organisms nespēj nodrošināt līdzsvaru starp siltuma ražošanu, tā uzņemšanu un atdevi. Rezultātā jūtamies apātiski, noguruši, neko īsti nespējam, nevēlamies, reibst vai sāp galva, parādās slikta dūša, samazinās apetīte, interese par dzīvi, libido, fiziskās un garīgās spējas…
Termālā stresa ietekmei īpaši ir pakļauti pilsētnieki. Tiem, kas dzīvo laukos, saskarsme ar dabu daļēji palīdz kompensēt, pat neitralizēt karstuma negatīvo ietekmi, bet pilsētas ēku sienas un ielas burtiski iesūc sevī un saglabā svelmi, nakts stundās tā arī nepaspējot atdzist, un nabaga pilsētnieki par svaigu gaisu var tikai sapņot. Turklāt termālo stresu veicina ne tikai tā temperatūra, ko uzrāda termometrs, bet arī virsmu atstarotais siltums, gaisa mitrums un cirkulācijas ātrums, kas pilsētā, saprotams, ir traucēts, salīdzinot ar dabisko vidi.

Saule & citi zvēri

Par atrašanos tiešos saules staros ir runāts daudz (atceramies gudro ieteikumu neatrasties saulē no pulksten 10 līdz 18) un līdz ar to viss vairāk vai mazāk būtu skaidrs, bet ne tik liela vērība tiek pievērsta citiem siltuma avotiem, kas ir mūsu ikdienas darbu un sadzīves sastāvdaļa, tomēr tie uz organismu atstāj ne mazāku ietekmi. Darbs pie plīts, virpas, siltumnīcā, sabiedriskajā ēdināšanā, ceļu būvē, maizes ceptuvēs, lauksaimniecībā, birojā pie stacionārajiem datoriem, veļas mazgātavās… Ikviena ierīce, kas darbojoties izdala siltu gaisu, var izraisīt termālo stresu organismā, it īpaši, ja darbs notiek bezvēja, bezventilācijas apstākļos vai arī telpā vai vidē, kur ir paaugstināta ūdens tvaiku koncentrācija, jo tad jebkuram organismam ir apgrūtināta iespēja līdzsvarot siltuma veidošanos un atdevi. Bet paaugstināts gaisa mitrums samazina organisma izturību pret karstuma slodzi - mums kļūst slikti. Sausā laikā +25 grādu temperatūrā organisms caur ādu un izelpojot stundā zaudē 75 gramus ūdens, mitrā - tikai 24 gramus. Atrodoties tādos apstākļos ilgāk par pāris minūtēm, pat pie nelielas fiziskas piepūles paātrinās sirdsdarbība, spēji paaugstinās ķermeņa temperatūra, līdz ar to palielinās nogurums, bet šādos apstākļos liela fiziska slodze vai sportiskas nodarbes var kaitēt veselībai vai pat dzīvībai. Pētījumos pierādīts - ja birojā gaisa temperatūra pārsniedz +25 grādus, ar katru grādu darbinieku produktivitāte samazinās par 20 procentiem. Tātad, ja telpā termometrs rāda +28 grādus, cilvēki faktiski var doties mājās, jo jēgas no darītā tik un tā nav nekādas un kļūdu procents ir milzīgs. Un ja vēl šajās telpās ir paaugstināts gaisa mitrums…

Jutību pret karstumu paaugstina:
• vecums virs 45 gadiem,
• liekais svars,
• vielmaiņas traucējumi,
• paaugstināts asinsspiediens,
• nepietiekama fiziskā sagatavotība,
• alkohola vai konkrētu medikamentu lietošana.

Pārkaršanas seja

Termālais stress jeb organisma pārkaršana vieglā formā izpaužas kā sagurums, galvassāpes, nespēja koncentrēties, bet smagākos gadījumos traucējumi kļūst nopietnāki - slikta dūša, vemšana, reiboņi, kustību koordinācijas un pat redzes traucējumi. Tas saistīts ar to, ka karstums vienmēr rada papildu slodzi asinsrites sistēmai, sirds sāk sisties daudz straujāk un, zūtdot šķidrumam, arteriālais asinsspiediens pazeminās.
Lai no tā izvairītos, vasaras karstajās dienās labāk atrasties ēnā vai telpā ar normālu gaisa temperatūru un ventilāciju, regulāri dzert ūdeni, ideālajā variantā ik pēc 15-20 minūtēm, kā arī iet vēsā, bet ne ledainā dušā. Tas pats attiecas uz peldēm - uzmanīgi jāizvērtē ūdens temperatūra, jo pārāk auksts ūdens var izraisīt krampjus. Ķermeni var efektīvi atdzesēt, liekot vēsas kompreses vietās, kur atrodas lielie asinsvadi, piemēram, padusēs vai kakla zonā.
Smagākajā formā termālais stress tiek saukts par karstuma dūrienu. Tas izpaužas ar augstu temperatūru, karstu, sausu, ādu, samaņas zudumu, krampjiem, arī sirds ritma traucējumiem, un tam var sekot infarkts, sirds un citu orgānu mazspēja. Tādēļ, ja rodas aizdomas par karstuma dūrienu, ieteicams nekavējoties izsaukt neatliekamo palīdzību, jo termālais stress nopietni ietekmē centrālo nervu sistēmu, radot neatgriezeniskus veselības bojājumus.

Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā:
• zvans 113, seko instrukcijām;
• cietušo novieto pusguļus ēnā vai iespējami vēsākā vietā;
• vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu;
• dod padzerties un ar vēsu ūdeni mitrini pieri, kaklu, krūtis.

Ēst & dzert pareizi

Papildus dzeramajam ūdenim vasaras karstākajā periodā veselībai noteikti nepieciešams uzņemt arī minerālūdeni, jo, pastiprināti svīstot, organisms zaudē kāliju, nātrija, kalcija, fosfora sāļus, kā arī svarīgus mikroelementus - cinku, jodu, varu un ūdenī šķīstošos vitamīnus. Tiklīdz tiek izjaukts sāļu līdzsvars, asinis sabiezinās un sirdij to pārsūknēšana prasa papildu piepūli, tāpēc cieš asinsapgāde un var sākties tā saucamie karstuma krampji - vēdera, roku vai kāju muskuļu spazmas. Minerālūdens vietā aptiekā var iegādāties speciālus maisījumus vai arī pagatavot dzērienu mājās, ūdenim pievienojot cukuru, sāli un citrona sulu.

Recepte Ledus oga
• Sasaldē ogas pēc izvēles ledus kubiņos, uzlejot tām ūdeni.
• Pievieno ledus gabaliņus ūdenim.
• Papildini ar citronu, mētras vai bazilika lapām.
• Baudi!


Runājot par vasaras ēdienkarti, vērts zināt, ka karstuma dēļ mūsu enerģijas līmenis samazinās vidēji par 5 %, tāpēc gada siltākā sezona nav īsti piemērots laiks kalorijām bagātai pārtikai. Daudz labāk noderēs dārzeņi un augļi, īpaši tie, kuru sastāvā ir daudz ūdens. Te pirmo vietu ieņem gurķi ar 96 % ūdens, kas vienlaikus nomāks gan izsalkumu, gan slāpes. 100 gramu cukīni satur tikai 17-24 kalorijas un gandrīz visu B vitamīnu komplektu, kāliju, varu, dzelzi, magniju, fosforu un kalciju, nātriju, cinku un citas organismam noderīgas vielas. Lieliska ir atsvaidzinošā selerija, kas skaitās superprodukts organisma attīrošo un pretiekaisuma īpašību dēļ; tomāti, kas ir vērtīgs antioksidantu avots un palīdzēs organismu aizsargāt no vides (lasi - saules) kaitīgās ietekmes; visu veidu zaļumi: dilles, pētersīļi, skābenes… Un, protams, ogas, priekšroku dodot vietējām: zemenes, upenes, avenes, ķirši, mellenes. Ogas ir ļoti būtisks vitamīnu avots, tomēr tās ir jālieto ar mēru, izprotot sava organisma vajadzības un gremošanas sistēmas īpatnības.
Atgriežoties pie ūdens dzeršanas - ja ir grūti pieradināt sevi dzert pietiekami daudz (2-2,5 l dienā), vismaz pusi no tā var sevī iemānīt, papildinot ar vasaras garšām, piemēram, piparmētrām, gurķi, ogām, citronu vai laimu. Tomēr ūdens skaitīsies ūdens tikai tad, ja tam nebūs pievienoti saldinātāji vai tādas papildu piedevas kā sīrupi.

Organisms sevi dzesē arī dabiski. Tas notiek, ieelpojot vēsu gaisu, bet izelpojot siltāku. Vēl siltums izdalās caur ādu, kā arī, saskaroties ar dažādām virsmām, arī gaisu un ūdeni. Siltums izdalās, ķermenim svīstot fiziskās slodzes laikā un, protams, karstā laikā.

Iesaka veselības klīnikas Premium Medical speciālisti
• Atvēsinoties pie ūdens un peldoties, jāņem vērā, ka ūdens virsma ne vien atstaro saules UV starus, bet pat pusmetra dziļumā ūdenī ķermeni sasniedz aptuveni 40 procenti UVB starojuma. Tātad, uzturoties ūdenī bez ūdensnoturīga saules aizsargkrēma, ir risks iedzīvoties ādas apdegumā. Klājot aizsarglīdzekli, būtiski neaizmirst par lūpām, ausīm un kakla zonu.
Dermatoloģe Lāsma Kalnbērza

• Jāņem vērā, ka novecojot organisms kļūst jutīgāks pret karstumu. Sākoties karstam laikam, riska grupā ir cilvēki vecumā pēc 75 gadiem, kā arī tie, kuriem ir sirds veselības problēmas. Šajos gadījumos krasas temperatūras maiņas nav pieļaujamas.
• Ja pārkaršanas gadījumā ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, palīdzēs paracetamols, bet, ja tiek novēroti apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!
• Karstās dienās jāatsakās no kafijas un alkohola, jo tie veicina ātru šķidruma izvadīšanu no organisma. Līdzīgi ir ar smēķēšanu - tā ietekmē asinsvadus un samazina jutīgumu pret vides temperatūru, tātad pakļauj organismu papildu riskam.
Ģimenes ārste, pediatre Gerda Lielause