1 Ko darīt mūsdienu sievietei, ja viņa ir sapratusi - seksuālā dzīve, kāda tā bijusi līdz konkrētam brīdim, bija paslēpes pašai ar sevi?
Jāsāk mosties! Nekad nav par vēlu, ja vien ir vēlme, interese un nav zudusi zinātkāre. Lielākais risks ir aiziet samierināšanās fāzē un apglabāt to, kam patiesībā ir lemts dzīvot. Jāsāk rušināties, ar dabisku ļaušanos uzzināt kaut ko vairāk. Svarīgi apzināties, ka šeit nav nekādu pienākumu un obligātu prasību, kas jāpiepilda, daudz svarīgāk ir saglabāt veselīgu zinātkāri.

2 Vai labs sekss ir iespējams, ja sieviete kautrējas par savu ķermeni?
Labs solo sekss vienmēr un noteikti ir iespējams! Pirmās seksuālās attiecības mums veidojas katrai pašai ar sevi. Kad esmu viena ar sevi, kautrība nespēlē būtisku lomu tajā, vai es sev sagādāju prieku un baudu vai ne. Savukārt partneru seksā parādās otra cilvēka loma un būtiska kļūst komunikācijas kultūra, arī jautājumi par to, cik sieviete jūtas droši, pieņemta, proti, viss, kas saistīts ar iedrošināšanu un smalkjūtību.

Bet būsim reāli - kuram no mums, cilvēkiem, nav kompleksu un sarežģītu attiecību ar savu ķermeni? Tas ir retums. Taču jāapzinās, ka seksuālā sevis piepildīšana un kauns ir ļoti cieši, tuvu stāvoši pārdzīvojumi. Un, ja mums ir ķermeņa formas, ar kurām neesam komfortā, savā ziņā mēs neļaujam šīm mums tik svarīgajām ķermeņa daļām just. Tas ierobežo mūsu brīvību.

3 Kā pārvarēt savus nevaru, negribu, tabu attiecībā uz pašas ķermeni un seksualitāti? Un vai vajag?
Labā ziņa ir tā, ka apetīte rodas ēdot. Ar baudu ir tāpat - tad, kad es sāku labi justies, vairāk varu fokusēties uz šeit un tagad, uz to, ko redzu, dzirdu, sasmaržoju, sagaršoju un jūtu… Viss šis izjūtu un sajūtu kopums mūsu kompleksus automātiski novirza otrajā plānā. Līdz ar to var teikt, ka sievietes ceļš uz seksuālo brīvību un sevis pieņemšanu sākas ar manifestēšanu un atļaujas došanu sev.
Iespējams, sākumā tas neizklausās īpaši aizraujoši, bet patiesībā aiz tā visa var būt neaptverams piedzīvojums. Svarīgi ir ar sevi sarunāt un ieviest rituālus.
Vēl ar sievietes seksualitāti reizēm ir tā, ka mēs gaidām, ka šī vēlme, gribēšana radīsies pati no sevis. Nevis radām sev patīkamu un iedrošinošu vidi, bet gaidām uz brīnumu. Tā tas nestrādā. Bauda un uzbudinājums reaģē uz stimulu. Katrai sievietei, kurai ir būtisks personiskās seksualitātes aspekts, būtu godīgi jāatbild sev uz jautājumu, vai un kā es kairinu savu erotisko prātu. Mūsu lielākais seksa orgāns ir smadzenes, nevis tas, kas ir starp kājām. Reizēm ir tā, ka, meklējot seksā jēgu, tā tur neatrodas, un līdz ar to šķiet - kāpēc vispār to darīt? Un sieviete principā nevar piespiest sevi nodarboties ar to. Bet cilvēka seksualitāte nav tikai pliks sekss, un sekss nav dzimumakts. Dzimum-akts ir viena maza darbība visu seksuālo darbību amplitūdā.
Būtiski aizdomāties par to, ka daba mūs ir radījusi kā seksuālas būtnes. Pieņemsim, ja mēs pāris gadu neizmantotu roku vai kāju, nemazgātu matus - kas ar mums notiks? Kā ar iegurni, krūtīm, ko atstājam novārtā? Dabā tā nav iekārtots. Mūsdienās sekss ir jāuzskata par praksi, nevis kaut ko tikai fizisku.

4 Praktiski paņēmieni, kā iepazīt savu ķermeni un atmodināt seksualitāti?
Pirmais un svarīgākais ir atbildēt sev uz jautājumu - kādēļ es vēlos būt seksuāli aktīva? Mēs varam piespiest cilvēku nodarboties ar seksu, bet nevaram piespiest seksu gribēt. Šī griba nāk brīvprātīgi līdz ar atbildi, ko es sev tādā veidā sagādāju - fizisko veselību, psihoemocionālo pārdzīvojumu, jaunas prasmes, iemaņas, atbrīvošanos no pārdzīvojumiem, otra cilvēka iepazīšanu…
Mūsu kultūrā ir labi iesakņojusies pieeja izkopt attiecības ar maņu orgāniem - kas mums garšo, kādā temperatūrā, kāda smarža; viss, ko mēs jūtam un redzam. To labi var izmantot kā galveno instrumentu sava ķermeņa pamatvajadzību izzināšanai. Un, jā - dejot! Sekss ir kā deja, dejojot mēs iepazīstam savu ķermeni.

5 Kā zināt, vai sekss ir labs? Kas tas vispār ir, kas to nosaka?
Mūsdienās cilvēki ar seksu nodarbojas prieka, baudas un dažādu citu savu vajadzību dēļ. Vai tas vienmēr beigsies ar orgasmu? Nē, nav obligāti, ja man ir vēlme būt tuvai ar partneri un orgasms tajā brīdī nav pašmērķis. Seksa kvalitāti noteiks jēga. Mērauklas var būt dažādas.

6 Kā pārvarēt bailes un pateikt partnerim par savām vēlmēm seksā?
Jāsāk runāt, nekā citādi bailes pārvarēt nav iespējams. Arī laba seksa un tuvības sasniegšanā saruna ir visbūtiskākais elements. Viss, ko mēs nenoformulējam, ietver milzīgas interpretācijas iespējas. Un tad mums arī nav īsti, par ko bēdāties vai dusmoties, jo nevienam mani nav jāuzmin kā tādu mīklu.
Cilvēka dzīve nesastāv tikai no nodarbošanās ar seksu vai seksuāliem piedzīvojumiem. Mūsu seksualitāte bruģē ceļu, lai mēs piedzīvotu pēc iespējas vairāk savu vajadzību, arī tās, kas tiešā veidā nebūs saistītas ar seksu. Bet seksuāli apmierinātai sievietei noteikti ir lielākas cerības kļūt par laimīgāku sievieti. Seksuāli realizējies cilvēks noteikti ir līdzsvarotāks un pašpietiekamāks.

7 Vai partnera pašlepnums necieš, ja sieviete skaidri pasaka, ko vēlas?
Pateikt var dažādi. Varu skaidri pateikt - man nepatīk tas un tas -, bet varu arī vadīt partneri tajā, kas man ir patīkams. Tajā ir liela atšķirība, jo es palīdzu partnerim noorientēties savā ķermenī un baudās. Bet, runājot par viņa reakcijām - viss atkarīgs no tā, ko partneris vēlas realizēt caur seksuālo darbošanos. Ja viņš gribēs pašapliecināties, viņš noteikti apvainosies, jo nav uzminējis. Tādā gadījumā tā ir performances trauksme.

8 Kā saprast seksa rotaļu robežas - šis ir okei, bet tas ne?
Viss, kas man nenodara pāri un ir fiziski un morāli pieņemams, mani uz kaut kurieni ved. Seksā ir nerakstīts likums - neviens ne ar vienu neko nedara, ja tas nav pieņemami abiem. Tas, ka otrs kaut ko grib, nenozīmē, ka man to vajag. Ja es eju piedzīvojumā un eksperimentā, es tajā eju vispirms sevis dēļ, skaidri spējot atbildēt uz jautājumu, kāpēc es to gribu. Piemēram, gribu paplašināt savas varēšanas robežu, un tam ir nepieciešams ārējais kairinājums no partnera puses. Skaidrs, ka īsti kaislīgs sekss nebūtu iespējams, ja mēs sevi vienmēr ierobežotu, tomēr visa pamatā ir vienošanās, cik tālu mēs ar partneri ejam.

9 Vai labas meitenes vispār drīkst kaut ko gribēt no seksa?
Ja runājam par seksuālo briedumu, tad tajā brīdī, kad meitenei sākas mēnešreizes, mums ir jābeidz viņu saukt par meiteni, jo, iestājoties dzimumbriedumam, tam ir paredzamas sekas. Ja viņa uzvedīsies kā meitene un mēs viņai neiedosim pieaugušas sievietes apzinātību un atbildību par sevi, tad viņa nebūs sagatavota un neizbēgami piedzīvos nepatīkamu pieredzi.
Līdz ar to ir nopietni jāpiedomā, kāpēc sievietes sevi vispār mēdz un joprojām grib saukt par meitenēm, no kurienes tas nāk. Meitenes ar seksu nenodarbojas, jo viņas, kā jau minēju, nav sasniegušas dzimumbriedumu. Varu tikai aicināt - sievietes, beidziet sevi saukt par meitenēm! Vai godīgi atbildiet sev uz jautājumu - kāpēc es vēlos sevi saukt par meiteni? Sievietes nāk ar atbildību - vispirms par sevi, tad jau par to, ko viņas grib vai negrib no dzīves un, protams, no seksa.

10 Kā ar alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanu pirms seksa?
Ja kaut kas tāds ir lietots, pilnīgi visu var salaist grīstē. Jāsaprot, ka tas, ko mēs, lietojot alkoholu, vēlamies panākt - trigerēt savu kaunu. Sadzeršos, darīšu un tad to norakstīšu uz alkoholu. Tādā veidā es pārvaru arī trauksmi, bet aizmirstu, ka tam būs sekas, jo pazūd bremzējošie mehānismi, kas saglabā manu spriestspēju un spēju pieņemt lēmumus, kas man der un kas man neder. Bet neizbēgami nāks jauns rīts, skarba pamošanās un vēl lielāks kauns, trauksme un sirdssāpes, un pārmetu-mi sev vai tam otram.

11 Kā sievietei 35+ atrast seksa partneri? Vai tiešām tikai internets?
Internets ir tikai pievienotā vērtība. Sievietes lielākais izaicinājums ir faktā, ka viņa grib, lai partneris viņai pienāk klāt, lai viņu uzrunā. Mūsdienu sabiedrība ir mainījusies, līdz ar to nekas un neviens neliedz sievietei pašai uzrunāt cilvēku, kurš ir ieinteresējis: parkā, kafejnīcā, pasākumos… Tas arī viņai dos to brīvību izvēlēties. Jo gaidīt būtībā nozīmē saņemt to, kurš izvēlas tevi, un tur nekad nebūs daudz variantu. Tā bieži nākas kaut ko pieciest, noklusēt, samierināties, jo citu variantu jau nav un nebija.

Bet, ja runājam par interneta vidi, jāsaprot, ko es meklēju un kā to formulēju. Nav aizliegts gribēt nodarboties ar seksu un to arī formulēt kā vajadzību - kaut vienas nakts sakariem. Kuriozāk būs, ja sākotnēji norādīsiet, ka meklējat ilgtermiņa attiecības, bet patiesībā mērķis ir daudz primitīvāks.

10 Kā ar alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanu pirms seksa?
Ja kaut kas tāds ir lietots, pilnīgi vi-su var salaist grīstē. Jāsaprot, ka tas, ko mēs, lietojot alkoholu, vēlamies panākt - trigerēt savu kaunu. Sadzeršos, darīšu un tad to norakstīšu uz alkoholu. Tādā veidā es pārvaru arī trauksmi, bet aizmirstu, ka tam būs sekas, jo pazūd bremzējošie mehānismi, kas saglabā manu spriestspēju un spēju pieņemt lēmumus, kas man der un kas man neder. Bet neizbēgami nāks jauns rīts, skarba pamošanās un vēl lielāks kauns, trauksme un sirdssāpes, un pārmetu-mi sev vai tam otram.

12 Vai ir kādi ikdienas paradumi, kas var pazemināt seksualitāti?
Sievietes seksualitāti neviens un nekas nevar pazemināt, bet viņas seksuālo veiktspēju gan. Kā jau minēju, seksualitāte reaģē uz to, kā tiek kairināta. Ja sieviete (arī vīrietis) būs pārstrādājusies, nogurusi, iztukšota, negulējusi, regulāri lietos alkoholu, enerģijas droši vien nebūs, un brīnumus te nav ko gaidīt. Bet vai tāpēc viņa būtu seksuāli neiekustināma? Visticamāk, nē! Ja viņa pati izlems atslābt, sevi pozitīvi kairinās, viss notiks. Nevienā ballītē, kad sākas sarunas par seksu, neviens mājās nav aizgājis. Seksuālajai enerģijai nogurums netraucē, traucē kairinājuma un atslābuma trūkums. Trīs minūtes laba flirta, un nogurums ir pazudis. Jautājums cits - kurš tev ļauj vai traucē flirtēt?

13 Kas ir tās bērnības pieredzes, kas apēd mūsos seksuāli brīvu sievieti?
Nosodījums, ko piedzīvo meitenes - tā nesēdi, tā nerunā, tā nestāvi, tik skaļi nerunā, nesmejies, noteikti nesaki, ko un kā tu gribi… Tāda iemācīta, iedresēta pasivitāte. Iedīdīta vajadzība gaidīt atļauju no ārpuses. Nevis es sev dodu atļauju, bet gan gaidu atļauju. Rezultātā pat pieaugot sievietes proaktīvi nerīkojas, bet tā arī visu dzīvi kaut ko gaida. Taču jāapzinās, ka otrs cilvēks nepiedāvās tev ērtajā, īstajā brīdī, viņš piedāvās tad, kad ērti ir viņam.

14 Vai mūsdienu sievietei vispār ir nepieciešamspartneris - vīrietis?
Patlaban sabiedrībā ir aktualizējies diskusija - ja tu mani mīli tikai tādēļ, ka es dzīvoju tev pa prātam, vai tu mani vispār mīli? Kamēr es tev izpatīku, tu mani mīli, bet, tiklīdz pārkāpju kaut kādu robežu, izdaru kaut ko, kas tev nav pieņemami, kaut arī tas tev, iespējams, liek attīstīties un paplašināt apvārsni, jautājums par mīlestību vai nemīlestību kļūst ļoti aktuāls. Bet cilvēks attīstās tikai caur krīzēm - ja grib un ir gatavs pieņemt palīdzību un atbalstu. Viss ir mūsu pašu rokās. Runājot par partneriem - sievietes, vīrieši, ir, nav… To mēs izvēlamies, balstoties uz savu personisko identitāti. Partneris ir daudz vairāk nekā seksuāla darbība, līdz ar to tā arī nav jāiesprosto vienā formātā.

15 Kas spēj aizstāt seksu?
Kāpēc tas būtu jāaizstāj? Tas ir lielais un galvenais jautājums. Seksa mūsdienu pasaulē ir stipri par maz. Bieži vien cilvēki pēc 40 gadu vecuma izvēlas aseksuālu dzīvesveidu - mums ir bijis par maz seksuālās audzināšanas. Bet tagad informācija ir pieejama ļoti daudz - raidieraksti, seksologi, terapijas, iespējas izkopt iemaņas… Ir jāsāk rūpēties par sevi! Seksuālajam impulsam ir jādod atļauja dzīvot.
Arī pašapmierināšanās - tas nav nekas nosodāms, lai gan daudzi jo-projām tā domā. Pašapmierināšanās nozīmē pašam apmierināt savas vajadzības. Tā ir veselīga prakse, lai uzturētu asinsriti iegurnī. Svarīgākais šajā procesā ir nepārstimulēt sevi, bet gan atrast līdzsvaru. Izturēties pret procesu saudzīgi un veltīt tam pietiekami daudz laika, no dzimumorgāniem pārslēgties uz visu savu ķermeni. Ieslēdzoties uz pāris minūtēm vannasistabā ar pornogrāfiskiem video un vibratoru, visticamāk, nodarīsi pāri savam ķermenim un nervu sistēmai. Arī pašapmierināties ir jāiemācās ar cieņu pret sevi. Savām attiecībām ar ķermeni ir jāvelta pietiekami daudz laika, tās nedrīkst sasteigt.

16 Kā īsti ir ar pornogrāfijas patērēšanu? Tas ir pluss vai mīnuss savas seksualitātes izpētē?
Man šeit šķiet būtiski atgriezties pie jautājuma jēgas - kāda ir mana motivācija, kāpēc es šo pornogrāfisko materiālu izvēlējos, skatos, ieslēdzu? Ja mērķis ir atbrīvoties no seksuālās spriedzes, tad maksimāli ātri tiek atrasts tas, kas ir kairinātājs, un cilvēks ātri no spriedzes atbrīvojas.
Pornogrāfiju skatās arī tādēļ, lai atrastu, kas mani uzrunā vai kas ir mani limiti - kas man ir vai nav pieņemami. Vai arī - kur ir manas traumas? Mūsdienās ir atrodama arī ētiska pornogrāfija, ja mēs pārdomāti izvēlamies, ko meklējam. Un, tāpat kā uz mums iedarbosies noteikti kairinājumi, katram ir savs stimulu materiāls, kas ļauj nojaust cilvēka per-sonības iezīmes, ja mēs paši sevi nofilmētu nodarbojamies ar seksu. Jo, grozi kā gribi, mūsu seksualitāte nav atdalāma no mūsu personības.

17 Kā pamodināt sevi šeit un tagad, šovasar?
Svarīgāk ir modināt maņas, jutekliskumu, prasmi baudīt dzīvi šeit un tagad. Ļaut sev piedzīvot un saprast, kā es to varu stiprināt, vairot.

Vienkāršā formula - godīgi sev atzīt, ar ko kopā ko darot un kurā vietā es jūtos vislaimīgākā. Iedomāties nogriezni ar iedaļām no 1 līdz 100 un atzīmēt, cik bieži es sev ļauju tuvoties brīžiem, kad jūtos laimīga. Saprast - viss, kas notiek manā dzīvē, ir mana izvēle -, un kultivēt, radīt apstākļus tādai dzīvei un tādai seksualitātei, kādu vēlies. Saprotot, ka ne vienmēr un ne visiem tas būs ērti.
Mēs bieži iekrītam, domājot, ka visiem šiem procesiem, šai sievietes laimei nepieciešama liela nauda - jahtas, spa, ceļojumi. Tomēr pieskārieniem, kairinājumiem un maņu modināšanai naudu nevajag. Pēc būtības mums viss ir, bet vai mēs to esam gatavas lietot - tas ir cits jautājums. Reizēm šķiet, ka dārgas lietas spēs kompensēt sajūtas, bet ceļojumi ne uz to vietu, ne ar tiem cilvēkiem, ne tajā noskaņojumā neko labu mums nevar dot. Tikai paņemt.
Un lielākoties ar sievietes seksualitāti nav problēmu, bet vienkārši viņa negrib seksu tādā formā, kā tas tiek piedāvāts, un ne ar to cilvēku. Tad kāpēc to godīgi neatzīt? Vismaz sev?
Tas ir kā ar sēdēšanu uz krēsla un labās meitenes sindromu. Mēs varam ļoooti ilgi sēdēt pareizi, glīti bet viss mūsu ķermenis ir notirpis, nekustīgs, taču apkārtējie būs laimīgi, jo es taču sēžu skaisti. Bet kas notiks, ja es uzdrošināšos iekārtoties, izkustēties, izstaipīties? Protams, apkārtējiem nepatiks, kāds varbūt nosodīs, kāds ar mani nerunās… Un kas par to? Es taču palikšu dzīva! Un būšu par sevi parūpējusies.