Patlaban visus modernos pasaules prātus saviļņo divu sieviešu piedzīvotais. Viena no viņām ir sieviete, kura atpazīstamības mutulī tika ierauta pret savu gribu, - Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska. Otra ir mūsdienu jaunatnes rīta zvaigzne - neatkarīgā, pašpārliecinātā Somijas premjere Sanna Marina. Ar ko viņas tik ļoti pēdējā laikā izcēlušās, ka pievērsušas plašu preses un sabiedrības uzmanību? Un par ko šī situācija liek aizdomāties mums?

Sanna Mariina

Trīsdesmit sešus gadus vecā Sanna Marina par Somijas valdības vadītāju tika iecelta 2019. gadā, kļūstot par pasaulē jaunāko premjerministri. Bet pēdējā mēneša laikā šī ambiciozā, gudrā un neapšaubāmi arī izskatīgā sieviete tika ierauta īstā politiskā drāmā, tā radot virkni jautājumu. Piemēram, vai tā ir kāda personiska vendeta, politiska spēle, vai arī
šis viss ir saistīts ar Somijas centieniem pievienoties NATO militārajai aliansei, tādējādi reaģējot uz kaimiņvalsts Krievijas iebrukumu Ukrainā?
Tiem, kas nezina, īss notikumu pārstāsts. 18. augustā Somijas premjerministrei Sannai Marinai nācās taisnoties par sociālajos tīklos izplatītiem video, kuros redzams, kā viņa kopā ar dažādām slavenībām aizrautīgi dejo. Lai nomierinātu politiskos oponentus, viņai arī nācās veikt narkotiku testu, kura rezultāts bija negatīvs. Bet pāris dienu vēlāk, kad šķita, ka vētra jau norimusi, sociālajos tīklos tika izplatītas fotogrāfijas, kas uzņemtas šā gada jūlijā premjeres rezidencē. Tajās divas influenceres ar atkailinātu ķermeņu augšdaļu, ko piesedza vien balta plāksnīte ar vārdu Finland, kaislīgi skūpstīja viena otru. “Jā, atzīstu, šādu fotogrāfiju nevajadzēja uzņemt, bet tik un tā uzskatu, ka citādā ziņā nekas ārkārtējs šajā pasākumā nenotika,” komentēja Marina.
Kontekstam - pati Sanna Marina nekad nav slēpusi, ka ir “vienkārša meitene”, kurai patīk normāla laika pavadīšana kopā ar draugiem. “Lielāko dzīves daļu es aizvadu darbā, un reizēm man ir cilvēciska nepieciešamība labi pavadīt laiku,” viņa sacīja, uzsverot, ka 2022. gadā dejas un jautrība nebūtu jāuzskata par nepiedienīgu uzvedību. Viņa arī labprāt apmeklē dažādus mūzikas festivālus un klubus, lai gan, protams, daļa sabiedrī-bas uzskata - tādas aktivitātes premjerministrei nepiedien.
Līdz ar to aktualizējies jautājums, kur tad ir tā robeža, kas ir piedienīgi un kas ne. Un kurš mūsdienu sievietei drīkst nosodoši kratīt ar pirkstu? It īpaši, ja viņa tiek galā ar darba pienā-kumiem un runa ir par brīvā laika izvēlēm. Cik vispār brīvības ir brīvai mūsu laiku sievietei?
Apsveicami, ka Sannas gadījumā daudzi pauduši viņai atbalstu, sociālajos tīklos ievietojot bildes, kuras demonstrē priecīgu dejošanu, izmantojot tēmturi #SolidarityWithSanna.
Pašai Sannai gan, jāatzīst, par šo visu nācās taisnoties ne reizi vien, līdz ar to ir skaidrs, ka svētku sajūtas medus mucu nievu un nosodījuma darvas karote ir sabojājusi pamatīgi.
Atliek vien cerēt, ka viņai ir pietiekami spēcīga pašapziņa, resursi un tuvā-ko atbalsts, lai pārdzīvotu šo neparasto laiku un paliktu uzticīga pašai sev un savām vērtībām. Jo galu galā par premjerministri viņa kļuva, tikai pateicoties tam, kas un kāda ir, vai ne!

Olena Zelenska

Vēl viena sieviete, kura šovasar izpelnījās gan sajūsmu, gan nopēlumu, ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena. Un tas notika vien ar viena fotoattēla palīdzību. Vasaras slavenākās fotosesijas - tā aplidoja visus medijus - autore ir slavenību fotogrāfe Annija Leibovica. Fotogrāfijā Olena, tērpusies melnās biksēs, baltā blūzē un laiviņās, sēž uz prezidenta pils marmora kāpnēm. Bet pati fotosesija, kurā ir arī citi attēli, tapa jūlijā Kijivā, kas, kā zināms, joprojām atrodas aktīvās karadarbības zonā, un tās rezultāts rotāja speciālo Vogue digitālo vāku un, protams, ekskluzīvo interviju, kurā Zelensku pāris stāsta par savu dzīvi un laulību kara laikā un atklāj vīziju par nākotni. Ņemot vērā, ka Zelenska kundzei tā ir otrā pieredze ar Vogue, šoreiz tēls tika veidots absolūti citāds, neatstājot nekā daudz no iepriekš populāriem modes zīmoliem, bet izceļot ukraiņu dizainerus, un tas arī ir saprotams. Bet tik un tā Vogue tika pārmesta kara romantizēšana…

Tad, lūk, ja puse pasaules noelsās par Ukrainas pirmā pāra harismu un fotosesijas skaistumu (mēs arī, atzīsimies), otra puse pamanījās nosodīt Olenu par pārāk vīrišķīgu sēdēšanas manieri. Jo, redz, sievietes šādi nedrīkstot sēdēt, tas neesot ētiski un pieņemami. Lai pastiprinātu spiedienu, ko ir moderni saukt par šeimingu, sociālos tīklus pārpludināja zibakcija ar tēmturi #sitlikeagirl.
Olena publiski atzina, ka šāda reakcija viņu apbēdinājusi, tomēr kā prezidenta un politiķa sieva viņa saprotot - viedokļi ir dažādi, tā tam jābūt, un tas ir pat apsveicami. Jautājums, kādā veidā tie tiek izteikti.
Savukārt man, iedziļinoties komentāros, bija interesanti lasīt, ka arī bikses sievietei, it īpaši jau valsts pirmajai lēdijai, neesot pieņemams un pieklājīgs apģērba gabals. Te, protams, var pasmie-ties, ar vieglu pirksta kustību pāršķirt ekrānu un doties tālāk savās gaitās. Bet var arī aizdomāties par to, kur ripo (vai apzināti tiek ripināta pasaule). Lai nav tā, ka vienā jaukā rītā mēs visas pamostamies realitātē, kādu tik gleznaini savos darbos Kalpones stāsts un Liecinieces apraksta Mārgereta Atvuda.
P.S. Tiem, kas dod priekšroku ekrāniem, ne grāmatām, pieejama ekranizācija The Handmaid’s Tale.