Jeļena Brokāne
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle, «JCDecaux Latvija» vadītāja
Ja godīgi, man šķiet, ka tādu īstu grūtību manā dzīvē nemaz nav bijis. Vai arī esmu par tām aizmirsusi, neesmu pievērsusi uzmanību vai mainījusi savu attieksmi ar domu, ka, aizveroties vienām durvīm, atveras nākamās. Paldies liktenim, mani vecāki ir dzīvi, bērni un mazbērni veseli. Netālu gan tagad notiek karš, un tas ļoti aptumšo dzīvi, bet saprotu, ka nevaru šo faktu ietekmēt, līdz ar to kreņķis ir, bet tas ir mums visiem kopīgs. Secinājums - jābūt godīgam pret sevi un apkārtējiem. Un - nevajag skaust! Izturēties pret citiem tā, kā tu gribi, lai izturas pret tevi. Protams, lai sajustu, ka ir labi, dažkārt noder arī pakreņķēties un pacepties. Reizēm sev to ļauju. Bet ne pārāk ilgi. Apzināti neskatos smagas filmas un nelasu smagas grāmatas, jo tas man ilgtermiņā bojā omu. Jā, biju Holokausta vēstures muzejā. Ir jāredz. Bet otro reizi aiziet būtu grūti. Nerakņājos pagātnē, izvēlos skatīties uz priekšu. Un kad šķiet, ka dzīvē ir grūti, tad paskatos apkārt, palasu sociālos medijus un saprotu - man viss ir lieliski.
Kristīne Beitika
TV raidījuma «Māmiņu klubs» vadītāja
Vadot savu uzņēmumu, esot viengadnieces mammai un arī cenšoties saglabāt savu mentālo veselību, man ir būtiski atrast veidus, kā saglabāt mieru un atgūties pēc stresainākiem brīžiem. Praktizēju regulāras fiziskas aktivitātes katru dienu. To daru, lai ne vien atgūtu fizisko formu pēc dzemdībām, bet arī tūlītējam efektam - uzlabotu emocionālo pašsajūtu. Tādu sliktuma izlādi neesmu izjutusi nekur citur! Sportoju dažādi - skrienu, apmeklēju spēka treniņus trenažieru zālē, daudz dodos garās pastaigās. Tad vēl ir aukstuma peldes. Iegremdēties dzestrā karjera ūde-nī drēgnā rudens dienā - tas manī rada laimes izjūtu. Tas nav par peldēšanu un aukstumu, bet par prāta mieru. Piekopju aukstuma peldes visu rudens un ziemas sezonu.
Dana Isarova
Bērnu ārste, BKUS Infekciju kontroles dienesta vadītāja, RSU Pediatrijas katedras docētāja
Mana bezizejas recepte atkarīga no brīvā laika daudzuma, bet pamatsastāvdaļa šai receptei ir - iet gulēt. Neskaitāmas reizes ir pierādījies, ka rīts gudrāks par vakaru, ka ar svaigu galvu skaidrāk redzams, vai tiešām šī situācija ir vai nav bezizeja.
Ja vēl ir pārāk agrs gulēšanai, ļauju sev kādu stundu būt misenei - ieslēdzu The Verve skaņdarbu Bitter sweet Symphony stundas ilgumā uz visskaļāko (lai piedod kaimiņi), noguļos uz grīdas zvaigznītē un vienkārši ļauju sev ieslīgt domās. Reizēm arī paraudu, ja jūtu, ka vajag. Kad stunda beidzas, tad gan sevi spiežu celties kājās un turpināt ikdienas rutīnu. Vēl man ir svarīgi aiziet uz treniņu, ja tāds ieplānots, veselīgas maltītes un adekvāts ūdens daudzums, ko izdzeru diennaktī. Zinu - ja parūpēšos par savu ķermeni, arī smadzenēm būs vieglāk atrast izejas no strupceļiem. Un ar ekstra miegu nekad nevar nošaut greizi!
Egija Gailuma
«Forbes 30 līdz 30» laureāte, uzņēmuma «OX Drive» līdzīpašniece un vadītāja
Ja ikdienas darbos iezogas grūti brīži, vispirms ļauju sev izjust visas negatīvās emocijas, dodu sev iespēju pabesīties. Pēc tam redzu vairākas opcijas, ko īstenoju atkarībā no situācijas. Varu doties uz treniņu, pēc tam mājās, un problēmai pieķeros tikai nākamajā rītā. Vai arī atstāju darbā mobilo telefonu un citas viedierīces un dodos pabūt ar sevi, kaut vai kaut kur garšīgi paēst. Galvenais noteikums - iet kājām, nevis braukt ar auto. Trešais variants - klausos kādu no saviem mīļākajiem raidierakstiem un iedvesmojos (Steven Bartlett, Ed Mylett vai Marc Randolph). Esmu pārliecināta, ka reizēm noder atiet no problēmas, lai to varētu atrisināt, jo smadzenēm nepieciešams restartēties, citādi tās uzkaras. Savukārt, ja runājam par kopējo cilvēcisko nogurumu, esmu atklājusi, ka man ļoti palīdz spa procedūras sejai un galvai, kas aizņem vismaz stundu vai divas. Pēc šādas masāžas parasti jūtos pozitīvi. Vēl mani pozitīvi ietekmē saskarsme ar dzīvniekiem - izjāde ar zirgiem, pastaiga ar suņiem. Un arī iespēja palīdzēt citiem, piemēram, brīvprātīgo darbs. Tas vienmēr pamaina dzīves perspektīvu.