Ik dienu mēs satiekam desmitiem cilvēku - gan tuvākus, gan tos, kas mums paiet garām. Daži mūs ceļ spārnos, citi cenšas sāpināt. Kāpēc tā? Eksistē desmitiem psiholoģijas teoriju, kas analizē cilvēka personību, uzvedību dažādās situācijās un saskarsmē ar citiem. Lai labāk izprastu sevi un citus, piedāvājam iepazīties ar Pola Boisena izstrādāto psihoorganiskās analīzes teoriju.

Trīs veidi, kā sadarboties ar pasauli

Boisena piedāvātā personības tipu sistēma drīzāk būtu dēvējama par komunikācijas paņēmieniem, kurus cilvēks izmanto saskarsmē ar apkārtējiem. Jāņem vērā, ka tīri tipi sastopami reti, biežāk mēs izmantojam jauktus paņēmienus. Tomēr eksistē noteikta bāze, ar kuru tu un tavs partneris manipulē. To analizējot, var saprast, kā tava otrā puse redz pasauli, kas viņu ietekmē, liekot justies un rīkoties konkrētā veidā. Tiek izdalītas trīs formas, kas aplūko cilvēka attiecības ar sevi, sabiedrību un savu tuvāko.

UNĀRAIS CILVĒKS Viņš uztver pasauli pēc principa: mēs te esam divi - Es un Dievs. Redz sevi haosa centrā, cenšoties aizvirzīties pēc iespējas tālāk. Šeit ir Cilvēks, bet tur tālu tālumā - pārējie cilvēciņi. Iespējams, viņi vispār neeksistē. Unārais tips lieliski spēj pats par sevi parūpēties, un kā gan citādi - viņš taču ir pats gudrākais, labākais, veiklākais…
Ja tāda tipa cilvēks sāk veidot attiecības un ir gatavs ielaist savā ideālajā pasaulē otru, partneris tiek uztverts kā sevis daļa. Pat viņa atzīšanās mīlestībā nav nekas cits kā dziesma par sevi un savu kaislību: «Es tevi tā mīlu, tu esi man tik nepieciešama! Bez tevis es vairs nevaru! Un, pat ja tu mani negribi, tas nekas - manas mīlestības pietiks mums abiem!» Viņš sagaida, ka partneris sapratīs no pusvārda, un brīnās, ja tā nenotiek. Vēl vairāk viņu pārsteidz, ja partneri kaut kas neapmierina. Kā tad tā - kreisā roka sākusi runāt vai kustēties pati savā virzienā? Tad atskan viņa iecienītā frāze: «Tu visu esi sapratusi nepareizi.» «Atgriezies,» saka vīrietis savai bēgošajai līgavai/sievai, «es taču tevi tā mīlu!» Tomēr tas viņam netraucē dzīvot, kā vien sirds vēlas: dzert, skandalēt, nestrādāt, krāpt… Viņš mīl - vai tad ar to nepietiek?
Pie unārā tipa pieskaitāmi daudzi ģēniji, piemēram, Hans Kristans
Andersens, Nikolajs Gogolis… Daudzi no viņiem paliek vientuļi, visu dzīvi turoties tālāk no potenciālajiem partneriem, jo baidās, ka, pielaižot kādu tuvāk, riskēs ar neizbēgamu zaudējumu. Viens no slavenākajiem unārās mīlas stāstiem ir par Napoleonu un Žozefīni. Viņš bija ļoti pieķēries Žozefīnei, lai arī cieta no viņas neuzticības. Tas gan netraucēja pašam iet pa kreisi. Kad viņš uz īsu laiku atgriezās no Elbas salas un uzmeklēja sievas ārstu, lai noskaidrotu nāves cēloni, tas atbildēja: «Salauzta sirds.»
DUĀLAIS CILVĒKS Viņš jūtas nepilnvērtīgs, pirms nav sastapis savu otro pusīti. Principā nespēj eksistēt vienatnē. Visu dzīvi meklē to īsto un vienīgo, ar kuru saplūst vienā veselā. Mīlestībā atzīstas ar frāzi: «Tu, mana vienīgā un vissvarīgākā! Es sekošu tev līdz pasaules malai un tālāk. Bet - vai es esmu tikpat svarīgs tev?»
Tieši duālie cilvēki ir tie, kas sūta un sagaida 100 SMS ar sirsniņām ik dienu. Bet ar vārdiem vien viņiem nav gana, nepieciešami arī mīlestības pierādījumi, lai būtu skaidrs, cik lielā mērā partneris ir ieinteresēts. Pat pēc šķiršanās bijušās foto var karāties goda vietā gadiem ilgi, jo ir tik ļoti bail no tā šķirties - ja nu paliek tukšums? Saplūšana bieži ir tik spēcīga, ka, pārraujot attiecības, duālais cilvēks var arī nomirt.
Duālajam tipam partneris ir nepieciešams kā gaiss, kā stimuls virzīties uz priekšu un, protams, justies pilnvērtīgam. Ja jūtas nav abpusējas, viņš jūt slāpes, jo nespēj saprast, ka cilvēki mēdz būt dažādi, arī tādi, kuriem tik cieša saikne nav nepieciešama. Viņš domā - ja man tas ir vajadzīgs, arī otrs jūtas tāpat, bet, ja viņš tā nejūtas attiecībā pret mani, tātad viņam ir kāds cits. Un tā viņš izfantazē mīlestību, mīļākos, kļūst greizsirdīgs pat uz saviem bērniem… Spriežot pēc visa, šāds tips raksturoja Anglijas karalieni Viktoriju. Viņa ātri atrada sev pāri un visu dzīvi dievināja vīru, pēc viņa nāves ilgi jutās sagrauta, pēc tam atrada partneri - skotu kalpu, bet pēc viņa nāves - sekretāru indieti.
TERNĀRAIS CILVĒKS Ternārais tips apzinās, ka pasaule nav vientuļa sala, te ir vēl daudz cilvēku. Pēc attiecību iziršanas diezgan ātri atjaunojas. Ja partneris iet bojā, ātri atrod citu partneri, jo dzīve taču turpinās. Šo tipu vislabāk raksturo teiciens - viņi visu laiku redz citu cilvēku acis. Kad satiekas divi ternārie cilvēki, veidojas viegla savienība. Mīlestības apliecinājums: «Mums abiem kopā ir labāk nekā ar kādu citu.» Protams, arī viņi strīdas, bet bez izmisuma un bailēm pazaudēt partneri. Viņi spēj saprast pat sānsoli - ja ne citādi, tad uzņemoties arī daļu atbildības par krīzi attiecībās. Noturēt ternāro cilvēku ir teju neiespējami. Viņš pārāk labi jūt savu mugurkaulu un nav gatavs nevienu nekur stiept, tomēr, ja nolemj veidot attiecības, atrod saskarsmes punktus.

Visas kombinācijas jeb Kas notiek, kad satiekas dažādas pasaules uztveres

UNĀRAIS + UNĀRAIS Lai gan ārēji var šķist dīvains, patiesībā tas ir harmonisks pāris. Ir divi attiecību attīstības scenāriji. Viens - tu mans, es tavs, kad cilvēki uztver viens otru kā savu fizisko papildinājumu. Otrs - mēs kustamies pa dažādām orbītām, netraucējot viens otram dzīvot, bet esot kopā. Abos variantos partnera pazaudēšana ir līdzvērtīga kādas ķermeņa daļas amputācijai. Līdz brīdim, kad unārais cilvēks satiek īsto partneri, viņš nevienu sev tuvu klāt nepielaiž. Protams, var būt simtiem nejaušu sakaru, draudzības ar plusiem, bet pat doma par laulībām šķiet absurda. Unāros bieži savāc, jo viņi reti izrāda iniciatīvu un arī pēc tam pret notiekošo izturas atturīgi. Gribi precēties - tad precamies! Vajag bērnu - nu, ja jau vajag... Nav jēgas gaidīt, ka tāds partneris izrādīs jūtas, - viņš vienmēr būs distancēts. Ja meklējam analoģiju, unārie cilvēki ir kā dvīņi - viens otram iespējami tuvākie cilvēki, kas bieži saprotas bez vārdiem. Tieši tā izskatās šī pāra harmonija. Kopā saiet viņiem ir sarežģīti, bet, ja tas ir noticis, viss ir lieliski. Svarīgi neuztvert personiski, ka, lai gan partneris ir kopā ar tevi, viņš vienmēr pirmām kārtām būs pats ar sevi. Kaut gan, ja tu pati tāda esi, to nav grūti saprast.
UNĀRAIS + UNĀRAIS Šī ir viena no sarežģītākajām kombinācijām. Standarta konflikts - duālajam nepieciešams justies īpašam, mīlētam, pat pēc desmit laulībā pavadītiem gadiem, savukārt unārais vēlas būt blakus, bet bez pretenzijām un kontroles. Ja vismaz viens no partneriem nespēj izrādīt savas jūtas tādā veidā, kā to sagaida otrs, šķiršanās ir neizbēgama. Sievas regulārā replika: «Es nejūtu, ko es tev nozīmēju. Vai tu mani mīli?» - vīrā izraisa agresiju. Viņš nesaprot, kas viņai atkal nav pa prātam, jo viņš izrāda savu mīlestību, esot blakus, bet viņai visu laiku ir par maz, jo nepieciešami vārdi, ziedi un citi mīlestības apliecinājumi.
Kāds unārais cilvēks, tenisists, intervijā stāstīja: «Nolēmu pārtraukt attiecības ar draudzeni, vācu kopā mantas, viņa man jautā, kas noticis, es atbildu - viss, aizeju. Viņa - lūdzu, paskaidro! Bet ko man viņai skaidrot, ja es jau pakojos projām?» Duālajam vitāli nepieciešama skaidrība un paskaidrojumi, kurus unārais nav spējīgs sniegt. Tomēr, ja partneri izprot viens otru, arī šī kombinācija ir dzīvotspējīga. Un duālais var iemācīties, ka mīlestība var pastāvēt arī bez nepārtrauktas tās pierādīšanas.
UNĀRAIS + TERNĀRAIS Unārajam cilvēkam, iesaistoties vairāk vai mazāk normālās attiecībās, vairāk par visu nepieciešama robežas sajūta un ticība, ka viņu neaprīs. Tātad no partnera tiek sagaidīta smalka izpratne, kad unāro likt mierā, bet kad viņu uzrunāt. Lai sasniegtu šādu meistarību, ir nepieciešams trenēties. Duālais cilvēks, kurš pēc būtības ir izsalcis pēc komunikācijas, šo robežu jūt reti, bet ternārais to spēj, un savienība var izveidoties veiksmīga.
No ternārā cilvēka unārais var izveidot sev tādu kā drošības karkasu komunikācijai ar pasauli. Tas nozīmē, ka partneris pārņems faktiski visus sociālos kontaktus, organizēs braucienus, pasākumus, komunicēs pat ar unārā māti un citiem radiniekiem, uzaicinās draugus nosvinēt unārā dzimšanas dienu. Unārais visdrīzāk arī iznāks pie draugiem, bet var arī mierīgi atstāt svinības un viesus partnera ziņā, ja pēkšņi viņam kaut kas nepatiks vai kļūs garlaicīgi. Ja ternārais cilvēks ir gatavs pieņemt, ka partneris to uztver kā daļu no sevis, bet viņam savukārt ir vienkārši jāparūpējas par savu unāro pusi, viss nokārtojas. No slavenībām šāds pāris bija Salvadors Dalī un Gala. Kad viņa saprata, ka mirst, sāka meklēt vīram rezerves sievu, kas varētu labi par viņu parūpēties.
DUĀLAIS + DUĀLAIS Divu duālo satikšanās ir spilgta un ļoti laimīga. Grūtības sākas, kad iestājas ikdienas rutīna. It kā viss labi, it kā ir satikšana un mīlestība, bet - kur ir kaislība un romantika? Ja sadzīve tiek organizēta tā, ka laiku pa laikam paredzēts dzīvot šķirti, viss notiek vieglāk. Bet duālais pāris no laba prāta nedosies pavadīt atvaļinājumu šķirti - viņiem ir svarīgi būt kopā. (Ne tā, kā unārais partneris, kas var pamest bērnus, zinot, ka otrs par visu parūpēsies, un aizlaisties atpūsties vienatnē.) Veiksmīgs duālais pāris skumst viens pēc otra, ar prieku sagaida pēc komandējumiem, regulāri un spontāni organizē pārsteigumus, reizēm dedzīgi strīdas un tikpat kaislīgi samierinās. Atrasties blakus tādam pārim bieži ir nekomfortabli, jo šķiet, ka partneri tūlīt viens otru iznīcinās. Bet tāda komunikācija ir viņu ikdiena.
DUĀLAIS + TERNĀRAIS Ar duālo cilvēku ternārajam ir vieglāk saprasties nekā ar unāro. Konfliktu pamatā ir kontroles jautājums. Tas parādās, kad duālais jūtas izsalcis pēc uzmanības un tuvības, radot aizdomas - vai tikai mans mīļotais nepievērš uzmanību kādai citai? Jo viņš nesaprot, ka kāds varētu būt citāds. Viņa uzsmaidīja citam? Tas tiek uztverts kā nodevība.
Duālais vīrs pret sievas draudzenēm izjutīs mazāku greizsirdību nekā unārais, bet, ja viņa sāks komunicēt ar vīriešiem… Ja duālais nejūt nepārtrauktus savas izredzētības apliecinājumus, viņā rodas trauksme, kuras mazināšanai nepietiek ar partnera klātbūtni - viņam arī jāapliecina jūtas, turklāt, jo vairāk, jo labāk. Savukārt ternārajiem cilvēkiem, veidojot attiecības, būtu labi saprast, ka ir cilvēki, kuriem nav vērts uzdot jautājumu: «Kāpēc tu nevari to izdarīt pats? Pabūt viens? Parunāt ar…?» Jo tas, kas ternārajam tipam ir pats par sevi saprotams, citiem šķitīs neiespējami. Vēlams klusītēm izveidot robežas, lai tevi neaprītu, un meklēt jaunas uzmanības apliecināšanas formas, lai nomierinātu partneri. «Es tev nerakstīšu miljoniem SMS, bet vienmēr, kad tev mani vajadzēs, būšu pieejama. Es dodos uz darbu, bet, ja tu man piezvanīsi, es atbildēšu.» Tas nozīmē - es tevi mīlu, bet man ir arī citas svarīgas lietas, ko darīt. Kad ternārais saprot, ka, gribi vai negribi, bet partnerim jāstiprina pārliecība par attiecību nopietnību, trauksme un kontrole kļūst mazāka.
TERNĀRAIS + TERNĀRAIS Šajā savienībā nav īpašas stratēģijas. Pirmajā gadā notiek sarīvēšanās, kuru būtiski atvieglo abu ternāro spēja uz lietām paskatīties no abām pusēm. Ja rodas sajūta, ka partneris nav īstais, pāris izšķiras un atrod jaunu otro pusīti. Princips vienkāršs: nepatīk - neņem; neder - atstāj. Viņi uzskata, ka sadzīves līmenī vienmēr ir iespējams rast kompromisu, bet, ja problēmas ir bāzē… Tad labāk visu ātri izbeigt un atrast citu variantu - piemērotāku. Ja satiekas īstie, tā ir lieliska un harmoniska savienība. «Mēs ejam kopā, skatāmies vienā virzienā un elpojam vienā ritmā.»

Labas ziņas

Pēc būtības ternārais princips ir visperspektīvākais un ērtākais veids, kā sadzīvot. Ja vien iespējams, vēlams sevī attīstīt ternāro pasaules uzskatu. Saprast, ka nevis kāds cenšas tevi aizvainot vai pat pazemot, bet vienkārši tavs partneris ir no cita tipa ar visām no tā izrietošajām sekām. Par laimi, cilvēks var mainīties. Arī unārais vai duālais tips var paplašināt savu redzesloku un iemācīties izprast cilvēkus un viņu vajadzības. Pati par sevi šī apziņa neieviesīs pārmaiņas - nepieciešams praktizēt citu attieksmi. Un kļūt laimīgam, lai gan katram tas nozīmē kaut ko citu.