Divu pazīstamu Latvijas dizaineru kādā intervijā uzdotais jautājums apgalvojuma formā, ka nez vai Latvijas premjers sēž pie latviešu mākslinieka dizainēta galda, pamudināja apgāzt šo izteikumu un darīt sabiedrībai zināmu, ka pašreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska kabinetā atrodas latviešu arhitekta Oļģerta Kraukļa radītas mēbeles. Turklāt šajā kabinetā minētās mēbeles atrodas jau divdesmit gadus, un savās ikdienas darba gaitās tās izmantojuši desmit premjeri. Premjeru uzskaitījumu var meklēt Ministru kabineta mājaslapā, bet to, ka šogad premjera mēbelēm var svinēt apaļu jubileju, var izlasīt uz kādas nelielas plāksnītes, kas piestiprināta premjera galda priekšpusē zem rakstāmvirsmas. Tur vēstīts, ka 1996. gadā mēbeles izgatavojusi interjeru kokapstrādes firma «Kante» un autors ir arhitekts Oļģerts Krauklis.
![]()
Kad pēc arhitekta Fridriha Skujiņa projekta 1938. gadā tika uzcelta Tiesu pils (tagadējā Ministru kabineta ēka), pašreizējais premjera kabinets kalpoja tieslietu ministram. Skujiņš, arī ēkas interjera autors, to raksturoja šādi: «Ministra darba kabinetā sienām un griestiem izlietots priedes koka apšuvums. Izmantojot šā materiāla šķiedraino struktūru, pildiņš veidots latviskā garā. Uz šā gaiši brūnā sienas fona novietotas tumši-sarkani-pulētas magoņkoka mēbeles, kas apvilktas ar dabiskas krāsas gaišo ādu. Griestu lustra veidota patinētā misiņā un sastāv no diviem ažūriem vainadziņiem, kas savienoti ar latvisku senlietu rakstura važiņām.»
![]()
Sākotnējās mēbeles un gaismas ķermeņi ir apskatāmi tikai vēsturiskajās fotogrāfijās, taču koka apšuvums, kas savulaik nodēvēts par priedes koku dzintara krāsā2, ir veiksmīgi pārcietis daudzās pārmaiņas un arī šobrīd veido cienījamu fonu mūsdienu priekšmetiem.
Pēc Kraukļa skicēm Salaspils firmā «Kante», kas darbojas joprojām, tika izgatavotas vairākas mēbeļu grupas premjera kabinetam - premjera rakstāmgalds, sanāksmju galds un krēsli, kafijas galds ar atpūtas krēsliem un divi dokumentu skapji. To izgatavošanā izmantotas masīvas lapegles un galdnieku plates ar lapegles nažu finiera apdari, bet virsmas klāj tonēts, matēts lakojums. Premjera galda konstrukcijas karkasa rāmis gatavots no masīvas priedes, un galda virsmu aptver masīva ozola sāna profils.
![]()
Ar noapaļotiem stūriem un ārējā pusē nedaudz izliektā rakstāmgalda virsma balstās uz taisnstūra formas galda kājas, un pie šī balsta elementa simetriski katrā pusē piestiprināti vienāda izmēra skapīši ar izvelkamām atvilktnēm. Šāds stiprinājuma veids piešķir galdam vieglumu un eleganci. Ērtumam konstrukciju papildina vēl viena daļa - pakārtotais galds, kas ir nedaudz zemāks, novietots sānos, un tam piestiprināti divi skapīši. Iepretī premjera krēslam galda virsmas biezumā iestrādāta neliela atvilktne, kas nav īpaši pamanāma, tātad, iespējams, izmatojama kādām slepenām lietām.
Lielākā mēbeļu grupa kabinetā ir sanāksmju galds ar astoņiem krēsliem. Galda virsmas abas garākās puses ir noapaļoti izliektas tādos pašos parametros kā premjera galda mala, veidojot vizuāli saskaņotu ansambli. Galdu balsta 45 grādu leņķī pret virsmas stūri novietotas plātņveida kājas. Krēsli izgatavoti no oša masīvkoka un apvilkti ar melnu ādu. Sanāksmju galda virsmas lakojums savas ilgās un intensīvās kalpošanas laikā jau ticis atjaunots. Tas liecina, ka mēbeļu kvalitāte no lietotāju puses ir tikusi augstu novērtēta, jo tās kopj, nevis aizvieto ar jaunām - kā lietas, ko uzskata par vērtīgām. Līdzās sanāksmju galdam atrodas kafijas galdiņš ar diviem zemiem atpūtas krēsliem tête-à-tête sarunām. Tā virsmas forma atkārto lielā sanāksmju galda veidolu.
Kabineta stūrī novietotais dokumentu skapis sadalīts četrās sekcijās. Vidusdaļā tam ir izvelkamas atvilktnes, sānos - atveramas durtiņas. Noapaļotie stūri, sānu malas un detaļas ir mēbeļu kopēja iezīme, bet skapja dizainā visspilgtāk redzama arhitekta attieksme pret detaļu lakonismu, funkcionalitāti un minimālu dekorativitāti, ko iespējams iegūt, izmantojot to pašu materiālu. Nedziļi, vertikāli līnijveida iegriezumi visā durtiņu augstumā abpus to atvēršanai paredzētajiem iedziļinājumiem ir neuzkrītoši, bet izteiksmīgi apdares elementi. Atturīga elegance ar atsauci uz skandināvu dizainu, bet balstīta latviskās tradīcijās - tāds varētu būt īss Kraukļa dizainēto premjera mēbeļu raksturojums. Vienlaikus ar premjera kabineta iekārtojumu pēc arhitekta skicēm «Kantē» tika izgatavotas mēbeles arī citām Ministru kabineta telpām - rakstāmgaldi, krēsli, atpūtas krēsli koplietošanas telpām un stiklotas vitrīnas amatpersonu saņemtajām dāvanām. Patlaban tiek izmantotas tikai pēdējās.
![]()
Tomēr biroja mēbeļu izstrāde nav vienīgais Kraukļa veikums šajā ēkā. 20. gs. 50. gados Tiesu pilij tika uzcelta jau sākotnēji iecerētā otrā kārta gar Tērbatas ielu, izveidojot vienotu kompleksu vesela kvartāla apjomā (arhitekts Vladimirs Šņitņikovs), un padomju periodā ēkā atradās LPSR Ministru padome. Padomju laikā uzceltajai daļai Krauklis 1983.-1987. gadā izstrādāja vairāku telpu grupu interjeru pārbūves projektu, kas tika realizēts un ir daļēji saglabājies. Pēc viņa projekta tika izveidots skatuves un griestu panelējums sēžu zālē un vairākās ēdamtelpās, stacionāra krēslu un galdu sistēma sēžu zālei, sēžu zāles kolonnu apdare, kā arī pēc arhitekta skicēm uzausts gobelēns un aizkaru audums sēžu zāles priekštelpai, kurai tika radīta liela, vienota stila mēbeļu grupa - zemi galdiņi, augu kastes un sēdekļi. Lielākā daļa no šī laika interjera jau zudusi, bet vairākās telpās ir palikuši koka paneļu griesti un Kraukļa dizainētie gaismas ķermeņi - vairāku līmeņu lustras sēžu zālē un ģeometriskas formas apgaismes objekti ēdamtelpās.
Sēžu zāles piekārto griestu konstrukcija veidota no ozolkoka finierējuma mēbeļu platēm, atsevišķas detaļas ir no masīva ozolkoka. Kasetējuma ritms un proporcijas lielo, ar kolonnām balstīto telpu nosacīti savelk kopā, piešķirot tai svarīgumu un nopietnību 20. gs. 80. gadu dizaina izpausmju noskaņā. Kolonnu jaunizveidotā koka detaļu apdare stilistiski līdzinās ēkas galvenās ieejas portāla dorisko kolonnu kanelūru rotājumam, radot sasauci ar iepriekšējo laikmetu.
Oļģerta Kraukļa garajā mūžā ir minamas arī daudzas izcilas ēkas, no kurām viena jau ieguvusi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu (Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas ēka Rīgā, 1972-1980), un uz šo nosaukumu pretendē kinoteātris Oktobris, tagad zinātkāres centrs Zili brīnumi Daugavpilī. Tas Latvijas arhitektūras vēsturē ir samērā rets notikums, ka ēka iegūst aizsargājama pieminekļa statusu arhitekta dzīves laikā.
Ikvienas ēkas mūžs ir ilgāks nekā tās interjeriem, kas tiek mainīti atbilstoši tehnoloģiju attīstībai un modes prasībām. Interjeri tiek pārveidoti vidēji ik pēc 20 gadiem, kad tie ir zaudējuši aktualitāti un nešķiet pievilcīgi. Jautājums ir diskutējams, bet talantīga meistara radītas mēbeles, kuras raksturo oriģinalitāte, lietderība un funkcionalitāte, arvien tiek augstu novērtētas un ilgstoši lietotas, ļaujot tām piemērot aktuālo ilgtspējības terminu. Turklāt jaunais ne vienmēr ir labāks par veco.
Latvijas Architektūra #128 / 2016/2017
