Gadiem ilgi Pārdaugavas dienvidu krastmala bija pelēcīga pilsētas nomale, kurā tikai retus garāmbraucējus brīžam pārsteidza kāda savāda vertikāli ritmizēta celtne ar plašiem logiem, kura īsti neiederējās nedz apkārtējā mazstāvu ainavā, nedz ierastajos Rīgas arhitektūras stilistiskajos rāmjos. Daugavmalas ekonomiskā un arhitektoniskā attīstība šeit, gar Mūkusalas ielu, savu pirmo uzplaukumu piedzīvoja 20. gadsimta sākumā, kad īsi pirms Pirmā pasaules kara radās sapnis attīstīt inovatīvu optikas ražošanu, atverot Carl Zeiss uzņēmuma Rīgas filiāli, kura projekts Rīgas būvvaldes arhīvā nav saglabājies.
Ēkā pēckara gados bija darbojušies radiorūpniecības uzņēmumi, un arhitektūras speciālisti to novērtēja kā «funkcionālisma kanonisko formveides paņēmienu iemiesojumu četrstāvu ražošanas ēkā. Celtnes monolītā dzelzsbetona konstruktīvā struktūra ir noteikusi fasāžu arhitektūru, kurā dominē lieli stiklojumi» (do.co.mo.mo National Register Latvia, R., 1998). 21. gadsimta sākumā līdz ar pieprasījumu pēc mūsdienīgām biroju telpām radās iecere teritorijā izveidot Mūkusalas Biznesa centru, un tika izstrādāts detālplānojums, ietverot zudušās vēsturiskās Dēļu ielas atjaunošanu.
Veicot ēkas izpēti, atklājās tās laikpiederība un kultūrvēsturiskā vērtība, un radās aizdomas, ka tā varētu būt bijusi pati pirmā monolītā dzelzsbetona ēka Rīgā, kaut arī pilsētā tajā laikā tika būvētas vēl vismaz astoņas līdzīgas tektonikas ēkas. Jaunākie dati liecina, ka ēka ir celta, balstoties uz Jēnas fabrikas 1908. gada paplašināšanas projektu. Līdz ar to vēsturiskā Carl Zeiss fabrika bija pēc vissenākā projekta realizētā monolītā dzelzsbetona ēka Rīgā. Vai tās būvniecībā būtu darbojies gan Jēnā, gan arī Rīgā tolaik aktīvais Vācijas dzelzsbetona projektēšanas uzņēmums Wayss&Freytag, pagaidām apstiprinātu datu nav.
Skiču projekta stadijā tika nolemts ēku saglabāt, pārveidojot to biroju vajadzībām, kā arī līdzās radot mūsdienīgi ekspresīvu piebūvi ar stiklotu ātriju visā ēkas augstumā. Tomēr 2009. gada ekonomiskā krīze un nama tehniskais stāvoklis lika pārskatīt sākotnējās ieceres. 2017. gadā, vienojoties ar idejas autoru Pēteri Bajāru, tika piesaistīts «DUAL arhitektu» birojs, lai pēc pasūtītāja precizētajām prasībām izstrādātu jaunu projekta versiju.
Pēc pārrunām ar Valsts Kultūras pieminekļu inspekciju (tagad - Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) tika nolemts tektonisko noturību zaudējušo oriģinālo būvi nojaukt un tās vietā veidot jaunu ēku, saglabājot oriģinālo ārējo veidolu. Galvenā atkāpe no oriģināla bija mūsdienīga siltumnoturība ārējām virsmām, sienu biezumu palielinot uz iekšu. Jauno ventilējamo fasādi tika paredzēts stiprināt uz metāla apakškonstrukcijas pie jaunas nesošās dzelzsbetona sienas, saglabājot visu vēsturisko arhitektūras elementu detalizāciju, bet visas jaunās nesošās konstrukcijas veidot gan tehnoloģiski noturīgas, gan telpiski tuvas oriģinālam.
Līdz ar to tika pieņemts vēsturisks lēmums par Rīgas un Latvijas pirmās industriālā mantojuma ēkas rekonstrukciju jeb uzbūvēšanu no jauna, pilnībā saglabājot tās arhitektonisko raksturu gan pilsētvidē, gan iekštelpu risinājumā. Pārstrādātais projekta variants panāca trīs svarīgas lietas. Pirmkārt, tas risināja sarežģītus tehniskos izaicinājumus, veidojot jaunu pāļu sistēmu caur oriģinālajiem režģogiem vēsturiskās būves daļā. Otrkārt, tika ieviestas vairākas būtiskas funkcionālās un arhitektoniskās detalizācijas izmaiņas jaunajā piebūves daļā, palielinot tās lietderīgi izmantojamo platību, bet samazinot tehniskā pagraba stāva izmērus. Treškārt, nodrošināja augstāku energoefektivitāti un visa projekta atbilstību BREEAM Excellent ilgtspējas sertifikāta prasībām.
Pirmajā stāvā zemes līmenī ir radīta plaša sabiedriskā iekštelpa - mākslas galerija divu stāvu augstumā, kura brīvi pieejama visiem interesentiem. Tai piekļaujas pakāpjveida auditorija sanāksmēm un pasākumiem, un tās slīpā grīda piešķir dinamiku objekta fasādes jaunajai daļai. Savērsti iegriezumi pirmā stāva sānu fasādēs izveidoti arī rekonstruētās ēkas daļā, atstājot iespēju tās pirmā stāva biroju telpas kādreiz nākotnē izmantot atvērtākām sabiedriskām funkcijām.
Rekonstruētās ēkas visos četros stāvos izveidotas plašas biroju telpas ar aptuveni 3,6 m augstiem griestiem atbilstoši oriģinālās būves telpiskajam risinājumam un ar lielisku skatu uz Daugavu. Vienā no šiem stāviem atrodas «DUAL arhitektu» birojs, tādējādi uzsverot prieku un lepnumu par rezultātu un telpu piemērotību inovatīvam radošajam darbam. Objekta jaunajā daļā tāda paša augstuma būvapjomā biroji ierīkoti piecos stāvos, stāvos panākot mūsdienām ierastāku nepilnu 3 m augstumu, taču nezaudējot plašuma un komforta sajūtu, pateicoties lielajiem logiem un vertikalitāti uzsverošās proporcijās veidotajam stiklojumam.
Ēkā ērti izvietotas divas kāpņu telpas ar liftiem, kas nodrošina savienojamību starp dažādajiem līmeņiem. Vertikālo komunikāciju un tehniski funkcionālo telpu atrašanās gan ēkas ziemeļu daļā, gan centrālajā kodolā veicina racionālu dabiskās gaismas izmantojumu un omulīgas iekštelpu proporcijas. Variētu tehnisko parametru stiklojuma izvēle atkarībā no debespusēm gan nodrošina vienlīdzīgu dabiskās gaismas līmeni un vizuālās uztveres komfortu visās telpās, gan arī atvieglo iekštelpu klimata uzturēšanu.
