Divdesmit piecus gadus Polijas higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotājs un piegādātājs SIA TZMO Latvija darbojās Rīgā, Rankas ielā 15, līdz tika pieņemts lēmums par jaunas ēkas celtniecību. Tagad firma var lepoties ar objektu, kas piesaka vērienīgu līmētu nesošo koka konstrukciju realizāciju. Tās ideoloģija balstīta uz ekoloģisku un ilgtspējīgu pieeju preču ražošanā, un loģisks risinājums ir ilgtspējīgas ēkas celtniecība.
Arhitektam Ventam Grietēnam ir nozīmīga pieredze koka konstrukciju būvju realizācijā - brīvdabas koncertzāles Mītava Jelgavā un Ledus halles Kurbads otrās arēnas projektēšanā -, bet jaunais projekts ir sarežģītāks, ar nākotnē vērstu pieeju. Šeit sinerģijas princips apvieno dabas doto koku ar mūsdienu tehnoloģijām, ievērojot aktuālo Jaunās Eiropas Bauhaus klimatneitrālo politiku vides saglabāšanā, energoefektivitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības principus. Pasaulē pieaug koka būvniecība ekoloģisku, ekonomisku un estētisku apsvērumu dēļ. Koksne sākusi konkurēt pat ēku konstrukcijās ar tēraudu un betonu. Nozīmīgs labbūtības aspekts ir arī biofilais dizains, kas šajā objektā realizēts ar izcilību.
Sadarbība ar ZAZA TIMBER Production sākta jau ar Jelgavas “Mītavas” koncertzāles realizāciju koka konstrukciju izpildījumā, kurā tika lietotas lielgabarīta liekti līmētās koka konstrukcijas 62 metru garumā - varēja realizēt sarežģītu koka konstrukciju, jo ilgu gadu eksperimenti nodrošināja izpratni par to, kā to realizēt ar stabilu nestspēju. Kā ekskluzīvs dizains TZMO Latvija objektā ir liektās koka formas, kas eleganti saspēlējas ar liektajām stikla joslām. Tās vizuāli un eleganti papildina ar līmplēvi armētas (Triplex) stikla «ribas».
Salīdzinot ar monolītā betona tehnoloģiju, koka konstrukcija nav dārgāka un ir «ātrāka», jo visi būtiskie elementi tiek ražoti rūpnīcā. Kompleksam izmantots ap 1000 m3 koksnes, līmētās koksnes konstrukcijas (GLU un CLT) nebija jāmetina, un nebija jāgaida cietēšana kā betonam. Visi procesi notika bez cementa putekļiem, un ātrāk sasniegtais rezultāts sniedza veicējiem gandarījumu. Gaiss darba procesā telpās bija svaigs, smaržoja pēc meža. Telpu apdarē tika izmantoti galvenokārt vietējie resursi - bērza saplāksnis.
Salīdzinot ar tradicionālajām būvniecības metodēm, kurās izmanto betonu vai citus materiālus, koka konstrukcijām ir priekšrocības. Tās ievērojami samazina CO2 emisijas gan būvniecības posmā, gan visā ēkas uzturēšanas ciklā. Turklāt koka konstrukcijas saīsina būvniecības procesa ilgumu un rada mazāku troksni būvlaukumos.2 Formu daudzveidībā sarežģītās TZMO Latvija biroja ēkas fasādes apdarē izmantotas dabīgā koka finierētās kompozītplāksnes (Parklex, Spānija) ar divdesmit gadu garantiju.
Aicinošais tēls
Lai gan TZMO Latvija jaunais birojs neatrodas pilsētas centrā un nav augstceltne, kas būtu saskatāma no tālienes kā TZMO galvenais birojs Toruņā, Polijā (2019), braucot uz Ulbroku pa A. Deglava ielu, tas piesaista ar savu izsmalcināto liekto koku un logu stiklojuma formu veidolu, smalkām dinamiskām detaļām, niansēti tonētu koka krāsu un saules gaismas saspēli fasādē. To, kāda būs šī būve, noteica arhitekts, un pasūtītājs paļāvās uz profesionāļiem, ļaujot arhitektam iedzīvināt ideju par koka ēku ar noapaļotiem stūriem.
Biroja ēka ar plūstošām formām, kas vienlaikus ir gan dinamiskas, gan nomierinošas, parāda, cik efektīgs un laikmetīgs var būt koks arhitektūrā. Šodien varam runāt par jaunu koka arhitektūras laikmeta sākumu. Biroja telpās darbinieki pavada trešdaļu dienas, tāpēc iekštelpu vide ir svarīgs labbūtības jautājums. TZMO Latvija biroja un loģistikas telpās to lielā mērā nodrošina koks gan eksponētajā konstrukcijā, gan pārdomātajā interjera dizainā.
Pētījumi par psihofizioloģiskajām reakcijām uz koksni interjerā ir atklājuši samazinātas autonomās stresa reakcijas, salīdzinot ar telpām bez un ar mazāku koksnes daudzumu. Tāpēc, palielinot koksnes izmantošanu būvētajā vidē, var būtiski uzlabot labsajūtu, un tas konstatēts Grietēna projektētajā objektā - par darbvietas gaisotni, kur nozīmīga ir arī telpu smarža un skaņa, darbinieki atsaucas pozitīvi. Te jāatzīmē, ka kabinetos ir ieklāts mīkstais grīdas segums, kas būtiski samazina trokšņu līmeni.
Latvijā ir zināmi aizspriedumu pret koka arhitektūru, jo dabīgā koka elementiem ar laiku sāk parādīties plaisas, bet tās tikai liecina par koka dzīvotspēju un mainīgumu. Par konstrukcijas izturību nav jāuztraucas, jo plaisas un šķelšanās ir dabisks koksnes process, kas tiek kontrolēti aprēķināts projektēšanas stadijā. Tomēr daudzi arī uzskata, ka šīs estētiskās nepilnības piešķir ēkām savdabīgu raksturu, ar šādu konstrukciju padarot telpu mājīgāku un mentāli cilvēcīgāku. Koksnes šķiedru rakstiem var būt nomierinoša iedarbība. Vēl viena koka īpatnība - ar gadiem tas noveco arī estētiski, iegūstot citu tonalitāti. Tā kā dabiskie materiāli ir higroskopiski, jādomā, kā palēnināt plaisu veidošanos kokmateriālos. Viens no noteikumiem ir telpas temperatūras un mitruma kontrole, ko TZMO Latvija nodrošina BMS (Building Management Systems). Koks samazina telpu gaisa mitruma svārstības un kavē noteiktu baktēriju vairošanos. Domājot par telpu klimatu, koka apdare interjerā sniedz arī papildu komfortu - izstaro siltumu, jo koksnes emisijas koeficients (ε) parasti ir robežās 0,8-0,95.
Koka celtniecība
Par pirmo koka konstrukcijas lielizmēra sabiedrisko ēku, kas pilnībā uzbūvēta no koka, tiek uzskatīta tirdzniecības un biroja ēka International House (2017) Sidnejā. Izņemot pirmo līmeni, seši virszemes līmeņi ir pilnībā no kokmateriāliem. Revolucionārs projekts izstrādāts Zviedrijā - Stokholmā paziņots par pasaulē lielākās koka pilsētas Stockholm Wood City celtniecību galvaspilsētas rajonā Sickla, un būvniecībai jāsākas 2025. gadā. Projekts kļūs par pasaulē lielāko zināmo koka apbūvi pilsētvidē, aptverot 25 kvartālus un 250 000 kvadrātmetru platību. Kas nosaka tādu tendenci?
Biofilais urbānisms ir pieeja, kas integrē dabu pilsētvidē. Jaunais koka arhitektūras vilnis ir saistīts ar koksnes zemo ietekmi uz vidi - mūsdienīgi laminēti koka izstrādājumi var kalpot paaudzēm. Ilgu laiku pastāvēja skepse par sabiedrisko celtņu būvniecību no koka. Mūsdienu tehnoloģijas ir mainījušas situāciju, jo arī ugunsgrēkā apdegušais slānis ir aizsargājošs un nodrošina ilgstošu konstrukcijas izturību. To paredzot, TZMO Latvija koka pamatkonstrukcijas tika projektētas ar papildu biezumu - jo lielāks izmērs koka konstrukcijas elementam, jo lielāka nestspēja un labāka ugunsnoturība.
Pētījumi uzsver, ka biofilais urbānisms uzlabo vides veselību un sabiedrības labklājību. Ja sašaurinām biofilijas jautājumu par biofilo urbānismu, tad Latvijā varam realizēt biofilo dizainu. Ilgu laiku tas tika saprasts kā apstādījumu un telpaugu klātesamība vai objekta integrācija dabiskajā ainavā. Šodien dabas klātesamība tiek uztverta arī ar materialitāti, telpisko konfigurāciju un vides modelēšanu. TZMO Latvija ir izcils biofilā dizaina piemērs, precīzāk, invisible biophilia - netiešās biofilijas - dizaina piemērs.
Koks var izskatīties atšķirīgi arī atkarībā no skata leņķa. Gaisma gan atstarojas no koka virsmas, gan iekļūst koka ārējās šūnās, kur izkliedējas, radot mainīgu atstarošanos. Ir pierādīts, ka balta telpa, kuras sienām ir arī koka apdare, samazina stresu efektīvāk nekā daži telpaugi interjerā.
Interjers labbūtībai
Pētījumi, ko veica Planet Ark Environmental Foundation atklāj, ka saskarsme ar koka izstrādājumiem interjerā rada līdzīgus ieguvumus veselībai kā laika pavadīšana dabā. Analizējot interjeru ar koka apdari, secināts, ka koksnes klātbūtnei ir pozitīvas fizioloģiskas un psiholoģiskas priekšrocības, turklāt rezultāts līdzīgs tam, ko sniedz laika pavadīšana dabā. Ienākot TZMO Latvija biroja telpā, sajūtams miers un rodas vēlme atnākt vēlreiz, jo koka smarža uzrunā. Efektu pastiprina ātrija griestu loga izgaismojums un plašie logi, caur kuriem redzami ēkai piegulošie apstādījumi.
Interjera koncepts veidots kā viengabalaina telpiska sistēma, akcentējot dabas klātbūtnes nozīmi mūsdienu pilsētvidē. To vizuāli pasvītro halles noapaļotā stūra vertikālā zaļā siena. Pastelīgā intejera zaļgani zilā krāsu gamma balstās Latvijas mežu, sūnu, pļavu un smilšu nokrāsās, ienesot iekštelpās dabas svaiguma sajūtu. Šis efekts izmantots mīksto mēbeļu un aizkaru (Alan Deko) audumu izvēlē, (FORBO) mīkstajos un cietajos grīdas segumos, meistara Eināra veidotajos epoksīda un mikrocementa grīdas segumos un dekoratīvajos administratīvā centra akmeņos (Pilsakmens). Par stikla dizainu pieņemšanas zonā, kas atgādina laikā apstādināt ūdeni, parūpējusies AM studija.
Lai gan maigie koka paneļtoņi ir relaksējoši, administratora galds ar akmens paneli, aktīvu krāsās un līnijās, fonā piesaista un noskaņo darbam. Lakonisko darba noskaņu pastiprina nerūsējošā tēraudā realizētie SIA Kvikwork pasaules kartes, zīmolu un logo motīvi uz sienām, kā arī BIRKENS ražotie specifiskie izstrādājumi vertikālai augu sienai. Tas tapis Aijas Grietēnas un Dorotas (galvenā māksliniece TZMO mātes uzņēmumā, Polijā) sadarbībā.